Vēl nekad sabiedrība nav tik uzmanīgi sekojusi līdzi zāļu izstrādes informācijai, aprakstiem un lietošanas instrukcijām kā šobrīd, Covid-19 pandēmijas laikā. Diezgan droši varam apgalvot, ka lielākā daļa no cilvēkiem, kas ir potēti pret koronavīrusu un skaidri zina, kāda ražotāja un kāda nosaukuma vakcīna viņam ir, nevar nosaukt ne savu ērču encefalīta vakcīnas ražotāju un nosaukumu, ne savas pēdējās gripas vakcīnas ražotāju, pat nerunājot par difterijas, masalu un citām potēm. Tādēļ patiesībā šī cilvēku interese par medikamentiem, par to lietošanu un drošumu ir ļoti pozitīva Covid-19 blakusparādība. Tas ir labi, ja cilvēki seko līdzi medikamentiem, ko lieto, zina to ražotājus, nosaukumus un aktīvās vielas.
Viltotas zāles ir viens no sliktākajiem un bīstamākajiem viltojumu veidiem – ja viltota smalka zīmola rokassomiņa vai pulkstenis var kaitēt tikai jūsu prestižam un zīmola budžetam, tad viltotas zāles var labākajā gadījumā kaitēt veselībai, sliktākajā – novest nāvē. Eiropā ir zināmi gadījumi, kad ir viltotas pretvēža, diabēta, HIV un citu slimību zāles, kas rada būtiskus riskus pacientu veselībai. Tādēļ zāļu drošuma jautājumiem visā pasaulē un īpaši Eiropā pēdējos gados ir pievērsta liela uzmanība.
Kas garantē zāļu drošumu?
Nu jau vairāk nekā divus gadus – kopš 2019. gada 9. februāra – Eiropā darbojas zāļu verifikācijas sistēma, kas izveidota ar ES līmeņa juridisko regulējumu, bet sistēmai ir pievienojušās arī vairākas valstis ārpus Eiropas Savienības, piemēram, Norvēģija. Verifikācijas sistēmas uzdevums ir nodrošināt, ka pa legālām zāļu piegādes ķēdēm pie patērētājiem nonāk tikai oriģinālas, drošas un pārbaudītas zāles. Tas tika panākts, izveidojot IT megasistēmu – Eiropas zāļu verifikācijas sistēmu, kā arī nacionālās verifikācijas sistēmas dalībvalstīs.
Sistēmas darbības pamatprincips ir vienkāršs – katra (katra!) zāļu paciņa jau ražošanas procesā tiek marķēta ar unikālu divdimensiju kodu, tad šis kods ceļā līdz pacientam tiek vairākas reizes skenēts un tiešsaistē pārbaudīts pret Eiropas datu bāzi, līdz beigās, kad paciņa nonāk pie pacienta, kods no datu bāzes tiek dzēsts. Kodi ir unikāli, tie nevar atkārtoties – atkārtots jeb kopēts kods rada trauksmes brīdinājumu sistēmā, jo rada aizdomas par viltojumu.
Latvijā zāļu verifikācijas sistēmai, ko uztur Latvijas zāļu verifikācijas organizācija, ir pievienojušies vairāk nekā 1220 lietotāju – aptiekas, veselības aprūpes iestādes, zobārstniecības iestādes un prakses, kā arī zāļu lieltirgotavas. Tas ļauj droši apgalvot, ka zāles, kas iziet caur verifikācijas sistēmu, ir tiešām drošas. Tā pērnā gada laikā verifikācijas sistēmā pirms nonākšanas pie pacientiem tika pārbaudīti 22 miljoni zāļu iepakojumu.
Šā gada pirmajos mēnešos pārbaudīto iepakojumu skaits ir pieaudzis, un tam ir divi skaidrojumi. Pirmkārt, Latvijā pastāvīgi pieaug zāļu patēriņš, un verifikācijas sistēma to atspoguļo. Otrs – pērnā gada sākumā vēl turpinājās sistēmas lietotāju pieslēgšanās un zāļu pārbaužu uzsākšana. Šogad, kad sistēmai jau ir sācies trešais pilnvērtīga darba gads, zāļu drošuma pārbaudes veic vairāk lietotāju un dara to pastāvīgi un regulāri.
Droša attālināta zāļu iegāde
Verifikācijas sistēma ir lielisks rīks, taču pašlaik tā attiecas tikai uz recepšu zālēm. Savukārt valsts institūciju pieredze liecina, ka liela problēma ir bezrecepšu zāles un uztura bagātinātāji, tā saucamās dzīvesstila zāles (piemēram, zāles potences uzlabošanai, vitamīni utml.). Turklāt šo nezināmas izcelsmes preparātu tirdzniecība parasti notiek attālināti – caur nelegālām interneta aptiekām, mājaslapām, sludinājumu portāliem un sociālajiem tīkliem.
Latvijā ir skaidra sistēma, kā drīkst darboties un kā tiek licencētas interneta aptiekas, lai to darbība būtu uzraudzīta un droša visiem patērētājiem. Tādēļ vienīgais veids, kā iegādāties un lietot īstas, efektīvas un nekaitīgas zāles ir pirkt tās tikai legālās aptiekās un interneta aptiekās, neizmantot nezināmas un nepārbaudītas interneta vietnes jebkādu zāļu un uztura bagātinātāju iegādei, kā arī nekādā gadījumā nepirkt zāles no fiziskām vai juridiskām personām pēc sludinājumiem interneta portālos vai sociālajos tīklos.
Noslēgumā, atgriežoties pie raksta sākumā minētajām pozitīvajām Covid-19 pandēmijas blakusparādībām, es gribētu aicināt – turpiniet apskatīt savu zāļu iepakojumus un lasīt to lietošanas instrukcijas, turpiniet ziņot par blakusparādībām, ja tādas ir, turpiniet būt informēti un rūpēties par savu veselību!
Inese Erdmane, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja
Raksta oriģināls publicēts portālā Delfi https://www.delfi.lv/news/versijas/inese-erdmane-covid-19-pozitiva-blakusparadiba-interese-par-zalu-drosumu.d?id=53344867