Š.g. 16.augustā Nacionālās informācijas aģentūras LETA portālā tika publicēta intervija ar LZVO izpilddirektori Inesi Erdmani par zāļu verifikācijas kārtībā paredzētajiem izņēmumiem Latvijā, kas palielina risku gala patērētājiem.
Veselības ministrijas izstrādātajos noteikumos par zāļu verifikācijas kārtību paredzētie izņēmumi palielina risku gala patērētājiem, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane.
Viņa norādīja, ka līdz nākamā gada 9.februārim jāpabeidz Eiropas viltoto zāļu direktīvas un Deleģētās regulas ieviešana, atbilstoši kurām katram zāļu iepakojumam būs jābūt izsekojamam, sākot no ražošanas procesa līdz pat zāļu nonākšanai pie gala patērētāja, taču šobrīd ir bažas par Veselības ministrijas paspārnē topošajiem noteikumiem par zāļu verifikācijas kārtību Latvijā.
“Šobrīd verifikācijas kārtībā ir paredzēts daudz caurumu un izņēmumu, kas, protams, palielina risku gala patērētājam. Tiek piedāvātas daudzas kategorijas, kas var nepārbaudīt zāles, tātad pēdējā pārbaude notiktu pie lieltirgotāja. Esam saskaitījuši, ka ir 2677 iestādes, kuru lietotajām zālēm saskaņā ar plānotajiem Ministru kabineta grozījumiem verifikāciju veiks lieltirgotāji. Kā izņēmumus ir paredzēts noteikt ģimenes ārstus, citas ārstu prakses, sociālās aprūpes iestādes, zobārstus, vetārstus, cietumus, optometristus u.c., savukārt iestādes, kurām pašām būs jāveic verifikācija, ir aptiekas, slimnīcas un ambulatorās aprūpes iestādes. Protams, mūs tas uztrauc, jo tādas ir tikai 1045 iestādes, kuras veiks verifikāciju,” klāstīja Erdmane.
LZVO vadītāja uzsvēra, ka svarīgi, lai jebkurš pacients saņemtu pārbaudītas zāles. “Regula attiecas uz visām recepšu zālēm un tikai vienu bezrecepšu medikamentu, un ir ļoti svarīgi, lai pacients tiešām saņemtu tos medikamentus, kurus ārsts ir nozīmējis,” teica Erdmane.
Vienlaikus viņa atzīmēja, lai gan procentuāli caur minētajiem izņēmumiem tiek pārdots tikai 1% no visiem zāļu iepakojumiem, neviens negribētu būt tas, kurš saņem viltotas zāles. “Vai jūs šī 1% ietvaros gribētu būt tas pacients, kas saņem viltotas zāles? Domāju, ka neviens no mums negribētu būt starp šo 1%, kas iegādājas zāles, par kurām nav pārliecības. Tāpēc šī sistēma ir radīta, lai zāļu drošuma pārbaude būtu pēc iespējas tuvāk gala patērētājam visās 32 Eiropas ekonomiskās zonas valstīs,” sacīja LZVO valdes priekšsēdētāja.
Pēc viņas teiktā, šādi izņēmumi sistēmā varētu pievilināt nelegālos tirgoņus. “Ja viena valsts veidos caurumus savā sistēmā, tad, protams, būs nelegālie tirgoņi, kuri vēlēsies izmantot šo valsti, lai iepludinātu viltotās zāles. Viņi ātri vien atšifrēs, ka kādā valstī ir lielāki caurumi,” teica Erdmane.
Viņa piebilda, ka pagaidām diskusiju ar izņēmuma gadījumu pārstāvjiem nav bijis, līdz ar to nav zināms viņu viedoklis par jauno sistēmu. “Mēs ar Veselības ministrijas pārstāvjiem tikāmies pagājušā gada septembrī, paudām savu viedokli par šīm bažām, esam arī viņiem to pauduši rakstiski. Taču kopš tā brīža faktiski ir bijis klusums, neesam saņēmuši nevienu konkrētu atbildi. Ir paustas bažas, ka tas varētu radīt lielu slodzi ģimenes ārstiem, savukārt mēs esam rādījuši, ka verifikācija nebūt nav sarežģīta. Pamatā runa ir bijusi par iespējamo slogu, bet tas slogs nav salīdzināms ar pacientu drošības svarīgumu,” klāstīja LZVO vadītāja.
Tāpat LZVO vadītāja atzīmēja, ka ārsts varētu pārbaudīt zāles, uzreiz tās saņemot, nevis jau esot pie pacienta.
LZVO ir dibināta 2016.gadā, un tās mērķis ir Latvijas zāļu verifikācijas sistēmas izveidošana, uzturēšana un pārvaldīšana atbilstoši Eiropas zāļu verifikācijas sistēmas, Viltoto zāļu direktīvas un Deleģētās Regulas prasībām farmācijas nozares pārstāvjiem; kā arī sadarbības nodrošināšana ar visām zāļu ražošanā un izplatīšanā iesaistītajām personām un nozaru pārstāvniecībām, lai ieviestu Direktīvu un izpildītu Deleģētās Regulas prasības.
Publicēta: 16.08.2018
LETA
Interviju lasiet šeit: http://www.leta.lv/
Attēlā: Inese Erdmane