Latvijas Zāļu verifikācijas organizācija (LZVO) apkopojusi Latvijas zāļu verifikācijas sistēmas (LZVS) 2023. gada 1. ceturkšņa darbības rādītājus par sistēmā veiktajām transakcijām, gala lietotājiem un trauksmes brīdinājumiem un to biežākajiem iemesliem.
Šī gada 1. ceturksnī LZVS tika veikti 27 miljoni transakciju, no kuriem 7,2 miljoni transakciju bija iepakojumu dzēšana. Šajā periodā dzēsto iepakojumu skaits ir nedaudz augstāks nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Kopš verifikācijas sistēmas darbības uzsākšanas pārbaudīto un dzēsto iepakojumu skaits Latvijā katru gadu pakāpeniski turpina palielināties.
Dzēsto iepakojumu skaits LZVS pa ceturkšņiem
LZVS uzsākot darbu 2019. gada februārī, verifikācijas sistēmai Latvijā bija pievienojušies 1043 lietotāji – aptiekas, slimnīcas, lieltirgotāji un ārstniecības iestādes. 2019. un 2020. gada laikā gala lietotāju skaists palielinājās, līdz sistēmai bija pievienojušies visi potenciālie lietotāji. Taču kopš 2021. gada sākuma lietotāju skaits samazinās, jo tiek slēgta pieeja tiem lietotājiem, kas neizmanto un neplāno lietot sistēmu. Starp tādām iestādēm ir aptieku filiāles, kuru vietā zāļu verifikāciju veic centrālā aptieka. Vairākas nelielas ārstniecības iestādes laika gaitā konstatējušas, ka iepirkto zāļu apjoms ir neliels, un tās atsakās no zāļu iegādes atļaujām un turpina iegādātas medikamentus no aptiekām. LZVO rūpējas, lai sistēmai būtu pievienoti tikai leģitīmi lietotāji. LZVO nodrošina pieeju sistēmai Zāļu valsts aģentūrai un Veselības inspekcijai tirgus uzraudzībai un potenciālu viltošanas incidentu izmeklēšanai. 2023. gada 31. martā LZVS bija pievienojušies 1208 aktīvi gala lietotāji.
LZVS gala lietotāji
Par vienu no sistēmas darbības mērķa rādītājiem Eiropas Zāļu verifikācijas organizācija ir noteikusi trauksmes brīdinājumu īpatsvaru kopējā transakciju skaitā. Optimālā ikdienas sistēmas darbībā šim rādītājam nevajadzētu pārsniegt 0,05% atzīmi. Pateicoties Latvijas sistēmas dalībnieku precīzam darbam, trauksmes brīdinājumu skaits laika gaitā ir būtiski samazinājies. Lai arī 2022. gada 4. ceturksnī trauksmes brīdinājumu īpatsvars transakciju skaitā nedaudz pieauga, 2023. gada 1. ceturksnī tas atkal nokritās un sasniedza 0,01% atzīmi. Šis konkrētais rādītājs liecina par stabilu LZVS darbību, turklāt tas ir ievērojami zemāks nekā sistēmas dalībvalstu vidējais rādītājs – 0,19%.
Latvijas gala lietotāji saņem vidēji vienu trauksmes brīdinājumu trīs dienās, tādējādi gala lietotāji, ražotāji, valsts kompetentās iestādes un LZVO spēj šos brīdinājumus laicīgi izsekot un analizēt.
Nacionālo trauksmes brīdinājumu īpatsvars kopējā transakciju skaitā
Šī gada 1. ceturksnī trauksmes brīdinājumi visbiežāk bija saistīti ar tehniskām vai cilvēku kļūdām. Biežākie kļūdu paziņojumi bija: “Zāļu iepakojums jau ir neaktīvs” – 39% gadījumu, “Nezināms seriālais numurs” – 25% un “Partija neatbilst seriālajam numuram” – 22%. Jāpiezīmē, ka šie trīs kļūdu paziņojumi bija biežāk sastopamie arī 2022. gadā.
Analizējot trauksmes brīdinājumu izcelsmi 2023. gada 1. ceturksnī, 58% no visiem trauksmes brīdinājumiem bija ģenerēti aptiekās, kur to biežākais iemesls bija saistīts ar tehniskām programmatūras/skenera kļūdām, kā piemēram, saplūduši produktu partiju dati vai sajaukti lielie un mazie burti, kā arī atkārtotas darbības ar jau zāļu verifikācijas sistēmā dzēstu produktu.
Trauksmes paziņojumi pēc izcelsmes un iemesla 2023. gada 1. ceturksnī
