Dace Ķikute, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente
Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) dibināta 1994. gadā un šogad svinēs savu 30. pastāvēšanas gadadienu. LFB pārstāv farmaceitu un farmaceita asistentu profesionālās, saimnieciskās un tiesiskās intereses - mūsu rindās ir vairāk nekā 1000 biedru, sadarbojamies gan ar valsts institūcijām, gan citām farmācijas nozares sabiedriskajām organizācijām.
Farmaceiti pastāvīgi mācās
Aktīvi darbojas vairākas LFB sekcijas. Šogad palielinājies biedru skaits Rūpniecisko farmaceitu sekcijā, kuras darbību atbalsta zāļu ražošanā un zāļu pārstāvniecībās nodarbinātie kolēģi. Izmantojot biedru priekšrocības, viņi papildina profesionālās zināšanas – īpaši jautājumos, kas saistīti ar farmakovigilanci. Liela interese ir par Eiropas Rūpniecisko farmaceitu asociācijas (EIPG) vebināriem.
Savukārt farmaceiti, kuri nodarbināti slēgta tipa aptiekās un ārstniecības iestādēs, apvienojušies Slimnīcu, onkoloģisko un klīnisko farmaceitu sekcijā. Jāatzīst, ka slimnīcu aptieku loma pieaug, kopš tur strādājošie farmaceiti veic citostatisko medikamentu atšķaidīšanu un sagatavošanu ievadei konkrētam pacientam, tiek iesaistīti zāļu izsniegšanas procesu attīstīšanā, digitalizācijā un tehniskā nodrošinājuma apguvē. Pašreiz svarīgi virzīt slimnīcu farmaceitu atalgojuma jautājumu un klīnisko farmaceitu dienesta ieviešanu slimnīcās. Farmaceiti nav un nebūs ārstniecības personas, farmaceits ir atsevišķa profesija, kas tieši iesaistīta ārstniecības procesā kā zāļu terapijas nodrošinātājs, un pacientam labākais terapeitiskais risinājums panākams, sadarbojoties pacientam, ārstam un farmaceitam.
Viens no galvenajiem LFB ikdienas procesiem ir rūpes par farmaceitu un farmaceita asistentu profesionālo kvalifikāciju un tālākizglītību. Lepojamies, ka sekmīgi īstenojam LFB Koncepciju par farmaceitu un farmaceita asistentu tālākizglītību, kas ir viens no stūrakmeņiem kvalitatīvai farmaceitiskajai aprūpei aptiekās un pacientu drošībai. Farmācijas speciālistu tālākizglītības sistēma paredz nepārtrauktu kvalitatīvu un aktuālu zināšanu papildināšanu, kā arī periodisku atskaišu iesniegšanu – šo procesu pārrauga LFB. Farmaceitu un farmaceita asistentu tālākizglītības sistēma ir saistoša vairāk nekā 3000 farmācijas speciālistiem, kuri strādā aptiekās. Ik gadu organizējam vidēji 10 konferenču, kurās izglītojamies likumdošanas, ētikas un farmaceitiskās aprūpes jautājumos, kas nozīmīgi farmaceita darbā.
Aizstāvam farmaceitu intereses valsts līmenī
Viens no svarīgākajiem LFB uzdevumiem ir “turēt roku uz pulsa” un lobēt farmaceitu intereses, ja, mainoties normatīvajiem aktiem, tiek ieviestas izmaiņas farmaceitiskās aprūpes procesos. Kopš 2018. gada vien varam minēt virkni piemēru – e-receptes darbību E-veselības ietvarā, zāļu verifikācijas uzsākšanu, starptautiskā nepatentētā zāļu nosaukuma (INN) ieviešanu zāļu ordinēšanā, Covid-19 pandēmijas radīto izaicinājumu pārvarēšanu iedzīvotāju apkalpošanā aptiekās, zāļu pieejamības pārrāvumus dažādu starptautisko procesu rezultātā, kara Ukrainā izraisīto vispārējo nepieciešamību stiprināt valsts drošību. Lai gan komersanti - aptieku īpašnieki - respektē un ievieš visas nepieciešamās tehniskās izmaiņas, LFB ir svarīgi, lai visās aptiekās farmācijas speciālisti varētu vienlīdz kvalitatīvi nodrošināt farmaceitisko aprūpi. Katras ieviestās izmaiņas līdz konkrētam pacientam “novada” farmaceits, kurš ir vispieejamākais veselības aprūpes speciālists iedzīvotājiem. Joprojām aptieku apmeklētājiem regulāri jāskaidro, kā saņemt zāles, kuras e-receptē izrakstītas tuviniekam, bērnam vai kaimiņam. Nesamērīgi daudz prasību valsts izvirzījusi kompensējamo zāļu izsniegšanā. Farmaceits daudzos gadījumos varētu veikt plašāku farmaceitisko aprūpi pacienta interesēs (piemēram, zāles aizvietot, rast risinājumu gadījumos, kad kāds konkrēts medikaments nav pieejams u.c.), veltīt ilgāku laiku pacienta mutiskai informēšanai un zāļu lietošanas uzraudzībai. Citās Eiropas Savienības valstīs farmaceita zināšanas tiek izmantotas plašāk, atļauto farmaceita pakalpojumu loks ir daudzveidīgāks. Joprojām Latvijā farmaceitiem liegts redzēt e-receptē pacientam izrakstīto zāļu vēsturi par vismaz pēdējiem 3 mēnešiem, kaut gan Igaunijas un Lietuvas kolēģiem šī informācija ir pieejama un izmantojama racionālas zāļu lietošanas nodrošināšanai.
Pēc divu gadu gara saskaņošanas perioda šogad spēkā stājās grozījumi Ārstniecības likumā, kuros stiprināta farmaceitu un klīnisko farmaceitu loma un funkcijas ārstniecības procesa ietvaros. Ceram, ka tas sekmēs farmaceitiskās aprūpes un aptiekas pakalpojumu attīstību. Diemžēl aptieka pēc saimniecisko darbību starptautiskā klasifikatora (NACE) ir mazumtirdzniecības specializēto preču veikals, tāpēc visos līmeņos nemitīgi jāaizstāv un jāvirza farmaceitiskā aprūpe kā veselības aprūpes sastāvdaļa.
Aktualitāte – topošais zāļu cenu regulējums
Šobrīd aktīvi vērtējam un diskutējam par pašreizējā veselības ministra Hosama Abu Meri virzīto zāļu cenu reformu. Esam nobažījušies par piedāvātā cenu modeļa ietekmi uz aptieku konkurenci, kas var vājināt individuālo aptieku pozīcijas. Tieši reģionu individuālajās aptiekās strādājošie farmācijas speciālisti ikdienā nodrošina iedzīvotājiem aptiekas pakalpojumus un padomus tuvu to dzīves vietai. Svarīgi arī nodrošināt farmaceitiem konkurētspējīgu atalgojumu, bet jaunais zāļu cenu modelis ir neelastīgs un nav piesaistīts citu pakalpojumu vai preču cenu indeksācijai vai nodokļu izmaiņām - šis ir viens no riskiem jaunajam zāļu cenu modelim, ko saskata LFB .
Tāpat nevaram piekrist, ka tik nozīmīgas reformas īstenošana tiks veikta vienlaicīgi ar Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju, ko Veselības ministrija ieplānojusi tieši šogad.
Visos gadījumos vērtējam izmaiņas no farmācijas speciālistu kā reglamentēto profesiju pārstāvju skata punkta – vērtējam, kā plānotās izmaiņas ietekmēs farmaceitu iespēju pieņemt profesionālus lēmumus klientu labā. Visas minētās izmaiņas, izsniedzot recepšu zāles, ir vairojušas veicamo tehnisko darbību skaitu un apjomu, kas farmaceitam prasa papildu laiku un, atsevišķos gadījumos, samazina laiku sarunai ar pacientu. Vērtējam, vai izmaiņas organiski un ērti iekļaujas zāļu izsniegšanas procesā, vai nerada papildu administratīvu slogu. Kā labās prakses piemēru atceramies sadarbību ar Latvijas Zāļu verifikācijas organizāciju, ieviešot zāļu verifikāciju aptiekās. Tika uzklausīti visdažādākie farmaceitu un aptiekas īpašnieku jautājumi, rasti kopīgi risinājumi sarežģījumiem, notika risku izvērtēšana un iesaistīto pušu regulāra informēšana.
Pašreiz sabiedriski politiskie procesi liek aktīvi stiprināt valsts drošību dažādos līmeņos, un tikai visu iesaistīto pušu sadarbība un informācijas apmaiņa dos visiem pieņemamu rezultātu, lai veselības aprūpe iedzīvotājiem, tostarp – farmaceitiskā aprūpe, būtu kvalitatīva un droša.